Slavenās pētniecības firmas Wood Mackenzie pārveidojošās prognozēs fotoelementu (PV) sistēmu nākotne Rietumeiropā ieņem galveno vietu. Prognoze liecina, ka nākamajā desmitgadē PV sistēmu uzstādītā jauda Rietumeiropā pieaugs līdz iespaidīgiem 46% no visa Eiropas kontinenta kopējās jaudas. Šis pieaugums ir ne tikai statistikas brīnums, bet arī apliecinājums reģiona izšķirošajai lomai atkarības no importētās dabasgāzes samazināšanā un obligātā ceļa dekarbonizācijas virzienā.
Revolucionārā atklāsmē Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) ir atklājusi savu redzējumu par globālā transporta nākotni. Saskaņā ar nesen publicēto “World Energy Outlook” ziņojumu elektrisko transportlīdzekļu (EV) skaits, kas kuģo pa pasaules ceļiem, līdz 2030. gadam pieaugs gandrīz desmitkārtīgi. Paredzams, ka šīs ievērojamās pārmaiņas izraisīs valdības politikas attīstība. un pieaugoša apņemšanās nodrošināt tīru enerģiju galvenajos tirgos.
Eiropas saules enerģijas nozare ir bijusi bažām par 80 GW nepārdotajiem fotoelementu (PV) moduļiem, kas pašlaik tiek glabāti noliktavās visā kontinentā. Šī atklāsme, kas sīki izklāstīta Norvēģijas konsultāciju firmas Rystad nesenajā pētījuma ziņojumā, ir izraisījusi virkni reakciju nozarē. Šajā rakstā mēs izpētīsim secinājumus, izpētīsim nozares atbildes un apsvērsim iespējamo ietekmi uz Eiropas saules ainavu.
Brazīlija saskaras ar smagu enerģētikas krīzi, jo valsts ceturtā lielākā hidroelektrostacija Santo Antônio hidroelektrostacija ir spiesta apturēt ilgstošā sausuma dēļ. Šī bezprecedenta situācija ir radījusi bažas par Brazīlijas energoapgādes stabilitāti un nepieciešamību pēc alternatīviem risinājumiem, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu.
Tiek ziņots, ka Indija un Brazīlija ir ieinteresētas litija bateriju rūpnīcas celtniecībā Bolīvijā, valstī, kurā ir pasaulē lielākās metāla rezerves. Abas valstis pēta iespēju izveidot rūpnīcu, lai nodrošinātu pastāvīgu litija piegādi, kas ir elektrisko transportlīdzekļu akumulatoru galvenā sastāvdaļa.
Pēdējos gados Eiropas Savienība ir strādājusi, lai dažādotu savus enerģijas avotus un samazinātu atkarību no Krievijas gāzes. Šo stratēģijas maiņu ir veicinājuši vairāki faktori, tostarp bažas par ģeopolitisko spriedzi un vēlme samazināt oglekļa emisijas. Šo centienu ietvaros ES arvien vairāk vēršas pie ASV pēc sašķidrinātās dabasgāzes (SDG).
Ķīna jau sen ir pazīstama kā galvenā fosilā kurināmā patērētāja, taču pēdējos gados valsts ir guvusi ievērojamus soļus, lai palielinātu atjaunojamās enerģijas izmantošanu. 2020. gadā Ķīna bija pasaulē lielākā vēja un saules enerģijas ražotāja, un tagad tā ir ceļā uz iespaidīgu 2,7 triljonu kilovatstundu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem avotiem līdz 2022. gadam.
Pēdējo nedēļu laikā autovadītāji Kolumbijā ir izgājuši ielās, protestējot pret benzīna cenu pieaugumu. Demonstrācijas, ko organizējušas dažādas grupas visā valstī, ir pievērsušas uzmanību izaicinājumiem, ar kuriem saskaras daudzi kolumbieši, cenšoties tikt galā ar augstajām degvielas izmaksām.
Vācija ir viens no lielākajiem dabasgāzes patērētājiem Eiropā, kur degviela veido aptuveni ceturto daļu no valsts enerģijas patēriņa. Tomēr valsts pašlaik saskaras ar gāzes cenu krīzi, un cenas saglabāsies augstas līdz 2027. gadam. Šajā emuārā mēs izpētīsim šīs tendences faktorus un to, ko tā nozīmē patērētājiem un uzņēmumiem.
Brazīlija nesen ir nonākusi sarežģītas enerģētikas krīzes varā. Šajā visaptverošajā emuārā mēs dziļi iedziļināmies šīs sarežģītās situācijas būtībā, izšķirot cēloņus, sekas un iespējamos risinājumus, kas varētu virzīt Brazīliju uz gaišāku enerģētikas nākotni.